Ilgtspēja vairs nav tikai modes vārds – tā ir kļuvusi par konkrētu biznesa nepieciešamību. Uzņēmumi arvien biežāk sastopas ar prasībām nodrošināt izejmateriālu izsekojamību, sociāli atbildīgu pārvaldību un caurspīdīgumu piegādes ķēdē.
Tieši šeit spēlē savu lomu papīrmalkas sertifikācija. Šajā rakstā aplūkosim, kā FSC un PEFC sertifikācija ietekmē papīrmalkas tirgu, produkta vērtību, eksportspēju un kā tas savukārt atbalsojas grāmatvedībā un vadības lēmumos.
Kas ir papīrmalka un kāpēc sertifikācija ir būtiska?
Papīrmalka ir apaļkoksnes veids, ko izmanto celulozes, papīra un iepakojuma ražošanā. Tā ir salīdzinoši zemākas kvalitātes materiāls nekā zāģbaļķi, taču tās loma kokrūpniecības nozarē ir ļoti nozīmīga.
Īpaši Latvijā, kur meži sedz vairāk nekā pusi valsts teritorijas. Sertifikācija šajā kontekstā kalpo kā apliecinājums, ka papīrmalka iegūta no atbildīgi apsaimniekotiem mežiem.
Divi galvenie starptautiskie sertifikācijas standarti:
- FSC (Forest Stewardship Council) – uzsver vides, sociālos un ekonomiskos kritērijus;
- PEFC (Programme for the Endorsement of Forest Certification) – fokusējas uz praktisku un plašāk pieejamu ilgtspējas ieviešanu, īpaši piemērots mazajiem mežu īpašniekiem.
Abas sistēmas kļūst aizvien būtiskākas starptautiskajā tirgū, kur pircēji arvien biežāk pieprasa pierādījumus par materiālu izcelsmi un ražošanas atbildību.
Kā sertifikācija ietekmē papīrmalkas vērtību un pieprasījumu?
Sertificēta papīrmalka parasti tiek pārdota par augstāku cenu nekā nesertificēta, jo tā atbilst starptautiskajām prasībām attiecībā uz izcelsmi, vides ietekmi un sociālo atbildību. Uzņēmumi, kas eksportē uz Skandināviju vai Rietumeiropu, jau šobrīd nereti saskaras ar situāciju, kurā piekļuve tirgum iespējama vien tad, ja tiek piedāvāts sertificēts produkts.
Piemēram, Zviedrijas iepakojuma un celulozes ražotāji, tādi kā “Stora Enso” un “Billerud”, aktīvi izvēlas sadarbību tikai ar FSC vai PEFC sertificētiem piegādātājiem. Arī pieprasījuma prognozes liecina, ka tuvākajos gados sertificētas papīrmalkas nepieciešamība tikai pieaugs – to ietekmē gan pieaugošais pieprasījums pēc bioloģiski noārdāmiem iepakojumiem, gan Eiropas Savienības Zaļais kurss.
Plašāku skatījumu uz prognozēm un izmaiņām vari atrast papīrmalkas tirgus analīzē, kur apskatītas arī nākotnes cenas un pieprasījuma ietekmējošie faktori.
Finansiālā ietekme – ko jāzina grāmatvežiem?
Sertifikācijas ieviešana ietekmē ne tikai ražošanas procesus, bet arī finanšu uzskaiti un plānošanu. Grāmatvežiem jāņem vērā gan vienreizējie ieguldījumi, gan ilgtermiņa uzturēšanas izmaksas.
Sākotnējās izmaksas var ietvert audita maksu, personāla apmācības, dokumentācijas izstrādi un, iespējams, arī procesu uzlabošanu. Tās var uzskaitīt kā nemateriālos ieguldījumus vai pamatlīdzekļus atkarībā no konkrētās situācijas.
Savukārt ikgadējās uzturēšanas izmaksas, piemēram, kontroles auditi un iekšējās pārbaudes, jāiekļauj operatīvajā budžetā. Taču pret šo izdevumu fonu jāvērtē arī potenciālie ieņēmumi – paaugstināta produkta pārdošanas cena, lielāks pieprasījums, jauni tirgi un sadarbības iespējas.
Sertifikācija var arī stiprināt uzņēmuma pozīcijas kreditoru un investoru acīs, īpaši ESG (Environmental, Social, Governance) vērtēšanas kontekstā.
Kā iegūt FSC vai PEFC sertifikāciju?
Sertifikācijas process parasti sastāv no trim galvenajiem soļiem:
- Sākotnējais audits – neatkarīga sertifikācijas organizācija pārbauda uzņēmuma meža apsaimniekošanas vai ražošanas prakses atbilstību noteiktajiem kritērijiem.
- Dokumentācijas izstrāde un ieviešana – nepieciešams sagatavot ilgtspējīgas apsaimniekošanas plānu, pierādījumus par izcelsmi, procedūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai u.c.
- Pēctecība un izsekojamība – uzņēmumam jānodrošina iekšējā kontroles sistēma, kas ļauj izsekot materiālu ceļu no izcelsmes līdz gala produktam.
Mazajiem uzņēmumiem vai meža īpašniekiem ieteicams izvērtēt grupas sertifikācijas iespējas, kas ļauj apvienot spēkus un sadalīt izmaksas starp vairākiem dalībniekiem. Latvijā šādas grupas bieži tiek organizētas sadarbībā ar nozares asociācijām vai reģionālajiem mežsaimniecības kooperatīviem.
ESG un ilgtspēja – nākotnes prasības uzņēmumiem
Kopš 2024. gada stājušās spēkā ES direktīvas, kas paredz lielāku uzņēmumu pienākumu veidot ilgtspējas pārskatus. Sertifikācija (FSC/PEFC) šādā kontekstā kalpo kā reāls un pierādāms rīks, ar kuru iespējams stiprināt uzņēmuma ESG pozīcijas.
Uzņēmumi, kas jau šobrīd investē ilgtspējīgos procesos un sertifikācijā, ir solīti priekšā – gan reputācijas, gan atbilstības ziņā. Jo agrāk uzņēmums uzsāk šo procesu, jo vieglāk būs pielāgoties nākotnes prasībām un integrēt ilgtspēju uzņēmuma kopējā stratēģijā.
Kāpēc daži uzņēmumi vēl joprojām izvēlas nesertificēties?
Par spīti acīmredzamiem ieguvumiem, daļa uzņēmumu joprojām atliek šo soli. Biežākie iemesli ir finansiālās grūtības, resursu trūkums vai nezināšana par procesu. Daži uzskata, ka vietējā tirgū sertifikācija nav nepieciešama, taču šāds skatījums ierobežo eksporta iespējas un nākotnes izaugsmi.
Tomēr jāuzsver, ka daudzas barjeras ir pārvaramas – ar grupas sertifikāciju, sadarbību ar konsultantiem vai valsts atbalsta programmām, sertifikācija kļūst pieejama arī mazākiem uzņēmumiem.
Ilgtspēja kā uzņēmuma vērtības pastiprinātājs
Papīrmalkas sertifikācija vairs nav tikai vides vai reputācijas jautājums – tā ir kļuvusi par būtisku uzņēmuma stratēģiskās izaugsmes un konkurētspējas instrumentu. Tirgus pieprasījums pēc pārbaudāmas izcelsmes resursiem tikai pieaug, un sertifikācija sniedz iespēju šo pieprasījumu pārvērst uzņēmuma ieguvumā.
Grāmatvežiem ir svarīgi savlaicīgi iekļaut sertifikācijas izmaksas un ieņēmumu prognozes budžetā, savukārt uzņēmumu vadītājiem – vērtēt to kā investīciju nākotnes izaugsmes iespējās, nevis kā administratīvu pienākumu. Ilgtspējīga papīrmalkas apsaimniekošana nav tikai nākotnes jautājums – tā ir šodienas iespēja veidot uzņēmumu stiprāku, konkurētspējīgāku un ilgtspējīgāku.
Sveiki,
Grāmatvedība un tā pasaule ir tik apjomīga, ka mācīties var visu mūžu. Tā regulāri mainās un jāturpina mainīties līdzi laikam. Zināt visu nav iespējams, bet saprast procesu ir pavisam kas cits.