Kredītdevējs, vērtējot finansējumu bez ķīlas, nevar paļauties uz nodrošinājuma realizācijas vērtību. Tāpēc lēmuma centrā ir uzņēmuma spēja ģenerēt naudas plūsmu, disciplinēti pārvaldīt saistības un savlaicīgi sniegt pārbaudāmu finanšu informāciju.
Labi noformēts dokumentu komplekts nav formāla administratīva prasība. Tas ir kredītspējas pierādījums. Jo ātrāk finansētājs spēj saprast uzņēmuma darbības modeli, ieņēmumu stabilitāti un likviditātes riskus, jo labākas ir izredzes vienoties par piemērotu summu, termiņu un atmaksas grafiku.
Dokumentu kvalitāte nosaka uzticamību
Kredīts uzņēmumam bez ķīlas visbiežāk tiek vērtēts pēc uzņēmuma finanšu disciplīnas, nevis tikai pēc apgrozījuma apjoma. Liels apgrozījums pats par sevi nenozīmē, ka uzņēmums spēj segt ikmēneša kredītmaksājumus.
Pirms pieteikuma iesniegšanas jāsagatavo vienots dokumentu kopums:
- pēdējo pārskata periodu gada pārskati;
- operatīvā bilance un peļņas vai zaudējumu aprēķins;
- kontu apgrozījuma vai bankas izrakstu pārskats;
- debitoru un kreditoru novecošanas analīze;
- saistību saraksts ar maksājumu grafikiem;
- naudas plūsmas prognoze;
- skaidrojums par finansējuma mērķi un paredzamo atdevi.
Dokumentiem jābūt savstarpēji saskaņotiem. Ja peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādīts pieaugums, bet bankas konta kustība un debitoru atlikumi to neapstiprina, kreditētājs pamatoti pieprasīs papildu skaidrojumus. Šādas neatbilstības pagarina izvērtēšanu un mazina uzticību vadības finanšu kontrolei.
Rādītāji, kurus vērtē kreditētājs
Finansējumā bez nodrošinājuma būtiski ir rādītāji, kas raksturo uzņēmuma spēju pildīt saistības no pamatdarbības naudas plūsmas.
Ieņēmumu stabilitāte
Kreditētājs vērtē ne tikai apgrozījuma apjomu, bet arī tā regularitāti. Sezonālam uzņēmumam jāspēj pamatot, kā zemākas aktivitātes periodos tiks segtas esošās un plānotās saistības.
Pārskatā ieteicams atdalīt regulāros ieņēmumus no vienreizējiem darījumiem. Vienreizēja liela piegāde vai aktīva pārdošana nevar kalpot par pamatu ilgtermiņa maksātspējas vērtējumam.
Rentabilitāte un marža
Pozitīva peļņa ir nozīmīga, tomēr jāvērtē tās izcelsme. Pamatdarbības rentabilitāte sniedz ievērojami ticamāku priekšstatu nekā peļņa, ko radījis neregulārs ienākums vai izmaksu samazinājums, kuru nav iespējams uzturēt ilgtermiņā.
Vadības atskaitē jāparāda bruto peļņas, EBITDA un neto peļņas dinamika. Ja marža ir pasliktinājusies, profesionālajā skaidrojumā jānorāda cenu politika, izejvielu sadārdzinājums, algas, sezonālais pārdošanas mix vai vienreizējas izmaksas.
Likviditāte un parādu slogs
Likviditātes rādītāji palīdz novērtēt, vai uzņēmums īstermiņā spēj norēķināties ar piegādātājiem, darbiniekiem un valsti. Savukārt esošo kredītu, līzingu, faktoringa un galvojumu pārskats ļauj noteikt kopējo parāda slogu.
Jānorāda ne tikai saistību atlikumi, bet arī ikmēneša maksājumi, procentu likmes, termiņi un nodrošinājumi. Noklusētas saistības parasti tiek konstatētas izvērtēšanas gaitā, un tas ir nevajadzīgs reputācijas risks.
Debitoru portfelis prasa kontroli
Uzņēmums var uzrādīt peļņu, bet vienlaikus ciest no apgrozāmo līdzekļu trūkuma, ja klienti maksā novēloti. Tāpēc debitoru novecošanas pārskats ir viens no praktiski svarīgākajiem dokumentiem.
Pārskatā jāizdala vismaz šādas grupas:
- rēķini bez kavējuma;
- kavējumi līdz 30 dienām;
- kavējumi no 31 līdz 60 dienām;
- kavējumi virs 60 dienām;
- strīdīgi vai potenciāli neatgūstami parādi.
Ja būtiska daļa ieņēmumu koncentrēta pie dažiem klientiem, jānorāda koncentrācijas risks un līgumiskie nosacījumi. Tāpat jāspēj paskaidrot, kā uzņēmums novērš maksājumu kavējumus. Praktisku pamatu šai kontrolei sniedz klientu kredītvēstures pārbaude, īpaši pirms lielākiem darījumiem ar atlikto maksājumu.
Naudas plūsmas prognoze jāaizstāv
Naudas plūsmas prognoze nav optimistiska tabula, kas sagatavota tikai pieteikumam. Tā ir vadības instruments, ar kuru pierāda, ka uzņēmums saprot savu likviditātes ciklu.
Kvalitatīvai prognozei jāietver:
- sākuma naudas atlikums katrā periodā;
- klientu maksājumu saņemšanas termiņi;
- darba samaksa, nodokļi un piegādātāju maksājumi;
- esošo saistību maksājumi;
- plānotā finansējuma saņemšana un atmaksāšana;
- investīciju vai vienreizēju izdevumu ietekme;
- minimālais naudas atlikums.
Prognozi vēlams sagatavot pa mēnešiem vismaz nākamajiem 12 mēnešiem. Uzņēmumiem ar izteiktu sezonalitāti vai garu ražošanas ciklu nepieciešams arī detalizētāks īstermiņa plāns pa nedēļām.
Īpaša uzmanība jāvelta pieņēmumiem. Ja prognozēts apgrozījuma kāpums, jānorāda tā pamatojums, piemēram, noslēgti līgumi, pasūtījumu portfelis, cenu izmaiņas vai jau īstenotas pārdošanas aktivitātes. Vienkārša frāze par plānoto izaugsmi finanšu komitejai nav analīze.
Iekļaujiet stresa scenārijus
Profesionāli sagatavota prognoze parāda arī risku pārvaldību. Bāzes scenārijam ieteicams pievienot piesardzības scenāriju, piemēram, ar zemākiem ieņēmumiem, ilgākiem debitoru apmaksas termiņiem vai augstākām izmaksām.
Energoresursu cenu svārstības un inflācija var tieši ietekmēt pašizmaksu, loģistiku un klientu maksātspēju. Šādus riskus uzņēmumam ir lietderīgi iekļaut budžetā, īpaši situācijā, kad enerģijas cenu riski var palielināt izmaksu nenoteiktību.
Stresa scenārijam nav jādemonstrē katastrofa. Tā uzdevums ir sniegt atbildi uz konkrētu jautājumu par to, vai uzņēmums saglabā spēju pildīt kredītsaistības arī tad, ja faktiskie rezultāti īslaicīgi atpaliek no plāna.
Paskaidrojiet finansējuma mērķi
Pieteikumā skaidri jānorāda, kam līdzekļi tiks izmantoti un kā tas uzlabos uzņēmuma finanšu rezultātu vai naudas apriti. Finansējuma mērķim jābūt sasaistītam ar prognozi.
Piemēram, ja finansējums nepieciešams krājumu iegādei, jāparāda:
- krājumu aprites cikls;
- plānotā pārdošanas marža;
- klientu apmaksas termiņi;
- periods līdz naudas atgriešanai uzņēmuma kontā;
- kredīta maksājumu segšanas avots.
Ja līdzekļi paredzēti esošu saistību refinansēšanai, jāuzrāda kopējās ikmēneša slodzes izmaiņas un ieguvums naudas plūsmai. Finansētājs vērtēs, vai refinansēšana uzlabo struktūru, nevis tikai atliek problēmu.
Pirms iesniegšanas veiciet kontroli
Pirms dokumentu nosūtīšanas finanšu speciālistam vai vadībai jāveic pēdējā kvalitātes pārbaude. Skaitļiem dažādos dokumentos jāsakrīt, periodiem jābūt salīdzināmiem, bet būtiskām izmaiņām jābūt izskaidrotām.
Pārbaudiet šādus jautājumus:
- Vai operatīvie dati sakrīt ar grāmatvedības uzskaiti?
- Vai bankas kontu kustība atbilst norādītajai naudas plūsmai?
- Vai visi nodokļu, kredītu un līzinga maksājumi ir iekļauti?
- Vai debitoru kavējumi ir reāli izvērtēti?
- Vai prognozes pieņēmumus apstiprina līgumi vai vēsturiskie dati?
- Vai vadība var kodolīgi izskaidrot katru būtisko novirzi?
Kredīts uzņēmumam bez ķīlas kļūst reālāk pieejams tad, ja finanšu dokumenti ne tikai uzrāda vēsturiskus rezultātus, bet arī pārliecinoši demonstrē uzņēmuma kontroli pār nākotnes naudas plūsmu. Kreditētājam nav jāmin, kā uzņēmums atmaksās finansējumu. Tas ir jāparāda ar skaidriem skaitļiem, pamatotiem pieņēmumiem un konsekventu finanšu pārvaldību.
