Aizdevuma līgums nav tikai juridiska formalitāte, ko pievienot grāmatvedības dokumentu mapei. Tas nosaka, kā uzņēmums uzrāda saistības, aprēķina procentus, pamato naudas plūsmu un aizstāv darījuma ekonomisko būtību nodokļu pārbaudes laikā.
Finanšu vadītājam būtiskais jautājums nav tas, vai līgums ir parakstīts. Būtiski ir tas, vai līguma noteikumi atbilst faktiskajai finansēšanas kārtībai, grāmatvedības uzskaitei un uzņēmuma maksātspējai.
Līgums nosaka saistību uzskaiti
Saņemts aizdevums bilancē parasti veido saistības, savukārt izsniegts aizdevums tiek uzrādīts kā prasība pret aizņēmēju. Klasifikācija īstermiņa vai ilgtermiņa postenī ir atkarīga no atmaksas termiņa un līguma nosacījumiem pārskata datumā.
Korekta klasifikācija ietekmē vairākus finanšu rādītājus:
- apgrozāmo līdzekļu un īstermiņa saistību attiecību;
- uzņēmuma likviditātes novērtējumu;
- parāda slodzes rādītājus;
- spēju pildīt kredītiestāžu vai investoru prasības.
Ja aizdevums formāli paredzēts vairākiem gadiem, bet līgumā kreditoram ir tiesības jebkurā brīdī prasīt tūlītēju atmaksu, ilgtermiņa klasifikācija nav pašsaprotama. Grāmatvedībā jāvērtē nevis vadības iecere, bet līgumiskās tiesības un faktiskie apstākļi pārskata datumā.
Ja finansējuma avots ir uzņēmuma aktīvu atsavināšana, piemēram, lēmums pārdot mežu, naudas ieņēmumi paši par sevi vēl nepamato aizdevuma saistību dzēšanu. Tam nepieciešams skaidrs norēķinu pamatojums, maksājuma uzdevums un grāmatvedības ieraksti, kas savstarpēji sakrīt.
Procenti rada lielāko nodokļu risku
Procentu likme ir viens no pirmajiem jautājumiem, ko profesionālā izvērtējumā analizē nodokļu administrācija, revidents vai potenciālais investors. Īpaši uzmanīgi jāvērtē darījumi starp saistītām personām, uzņēmuma dalībniekiem, valdes locekļiem un grupas sabiedrībām.
Nodokļu risks pieaug, ja procentu likme:
- nav noteikta līgumā;
- būtiski atšķiras no tirgus nosacījumiem;
- tiek mainīta bez rakstiskas vienošanās;
- tiek aprēķināta, bet ilgstoši netiek maksāta;
- neatbilst aizņēmēja finanšu situācijai un spējai aizdevumu apkalpot.
Procentu izdevumi grāmatvedībā samazina pārskata perioda peļņu, tomēr tas automātiski nenozīmē identisku nodokļu rezultātu. Uzņēmumu ienākuma nodokļa risku vērtē pēc darījuma būtības, saistīto personu attiecībām, līdzekļu izmantošanas un dokumentu kvalitātes.
Nopietns trūkums ir pieeja, kurā procentu likme tiek izvēlēta pēc gada rezultāta. Līguma nosacījumiem jābūt noteiktiem pirms procentu uzkrāšanas, nevis pielāgotiem pēc tam, kad grāmatvedība jau ir sagatavojusi finanšu pārskatu.
Atmaksas grafiks pierāda ekonomisko būtību
Aizdevuma atmaksas grafiks nav dekoratīvs pielikums. Tas parāda, vai uzņēmums darījumu uztver kā reālu finansējumu vai tikai kā formālu naudas pārvietošanu starp saistītām pusēm.
Kvalitatīvā grafikā jābūt skaidri redzamiem:
- aizdevuma pamatsummai;
- atmaksas datumiem;
- procentu aprēķina periodam;
- maksājumu secībai;
- kavējuma sekām;
- pirmstermiņa atmaksas nosacījumiem.
Ja maksājumi nenotiek atbilstoši grafikam, jāfiksē iemesls un savlaicīgi jānoslēdz līguma grozījumi. Situācija, kurā grafiks paredz ikmēneša maksājumus, bet faktiski vairāku gadu laikā nav veikts neviens norēķins, ir nepārliecinoša. Šādā gadījumā jāizvērtē, vai saistība faktiski nav pārstrukturējama, pagarināma vai atzīstama citādi.
Kreditēšanas tirgus attīstību ilustrē INDEXO Bankas kredītportfelis, taču uzņēmuma finansēšanas nosacījumi vienmēr jānosaka pēc konkrētā aizņēmēja riska, naudas plūsmas un nodrošinājuma, nevis pēc vispārējām tirgus ziņām.
Papildu izmaksas jāuzskaita atsevišķi
Aizdevuma faktiskās izmaksas neaprobežojas ar procentiem. Finansējuma darījumā var rasties komisijas maksas, līguma noformēšanas izdevumi, ķīlas dokumentu izmaksas un citi maksājumi. Ja šīs pozīcijas tiek uzskaitītas pavirši, finanšu pārskatā var tikt nepareizi atspoguļota gan saistību vērtība, gan perioda izmaksas.
Praktiskai uzskaitei noderīga ir pieeja, kas skaidri nošķir procentus no pārējām finansējuma izmaksām. Šo jautājumu detalizēti papildina raksts par kredītu papildu izmaksu uzskaiti.
Grāmatvedim jāspēj pamatot katras izmaksas ekonomiskā saikne ar aizdevumu. Nepietiek ar maksājuma uzdevumu, ja nav saprotams, par ko maksa veikta, kādā periodā tā attiecas un vai tā ir tieši saistīta ar finansējuma saņemšanu.
Biežākās kļūdas saistīto personu darījumos
Saistīto personu aizdevumi ir leģitīms uzņēmuma finansēšanas instruments, taču tie prasa ievērojami augstāku dokumentēšanas disciplīnu. Tieši šajos darījumos visbiežāk rodas interpretācijas kļūdas.
Līgums neatbilst faktiskajiem maksājumiem
Līgumā noteikts viens atmaksas grafiks, bet maksājumi tiek veikti citā apmērā vai citos datumos. Šādu neatbilstību nevar ignorēt, atsaucoties uz savstarpēju mutisku vienošanos. Ja nosacījumi ir mainīti, tas jāatspoguļo rakstiskos grozījumos.
Procenti tiek uzkrāti formāli
Procentu uzkrāšana bez reālas iekasēšanas vai bez aizņēmēja spējas tos samaksāt rada jautājumu par prasības atgūstamību. Finanšu pārskatā nav pieļaujams bezgalīgi uzturēt aktīvu tikai tādēļ, ka līgums teorētiski paredz procentus.
Nav izvērtēta aizņēmēja maksātspēja
Pirms aizdevuma izsniegšanas jāizvērtē, no kādiem ieņēmumiem aizņēmējs segs pamatsummu un procentus. Vadības lēmumam jāpamato aizdevuma mērķis, termiņš, nodrošinājums un sagaidāmā naudas plūsma. Profesionālā vidē šis ir minimālais standarts, nevis papildu piesardzība.
Dokumentācija mazina strīdu iespēju
Lai aizdevuma līgums reāli mazinātu nodokļu un pārskatu risku, dokumentu kopumam jāveido vienota pierādījumu ķēde. Tajā parasti ietilpst:
- valdes vai dalībnieku lēmums par aizdevumu;
- parakstīts aizdevuma līgums;
- atmaksas grafiks;
- procentu aprēķini;
- maksājumu uzdevumi;
- līguma grozījumi, ja mainīti nosacījumi;
- maksātspējas vai naudas plūsmas izvērtējums;
- grāmatvedības izziņas par uzkrājumiem un klasifikāciju.
Dokumentiem jābūt savstarpēji saskaņotiem. Ja līgums paredz procentus, tiem jābūt aprēķinātiem. Ja grafikā noteikta atmaksa, tai jābūt redzamai bankas konta izrakstā vai pamatoti atliktai ar grozījumiem. Ja saistība ir ilgtermiņa, uzņēmumam jāspēj pamatot, kāpēc tā nav uzskatāma par īstermiņā atmaksājamu.
Finanšu disciplīna aizsargā bilanci
Labs aizdevuma līgums nekompensē vāju finanšu disciplīnu. Savukārt konsekventa izpilde, tirgum atbilstoši nosacījumi un precīza uzskaite būtiski samazina risku, ka aizdevums kļūs par problēmu nodokļu aprēķinā vai finanšu pārskatā.
Pirms pārskata gada slēgšanas uzņēmumam jāizvērtē aizdevumu atlikumi, uzkrātie procenti, saistību termiņi, līgumu izpilde un prasību atgūstamība. Tieši šajā posmā iespējams savlaicīgi novērst klasifikācijas kļūdas un sakārtot dokumentus, nevis vēlāk skaidrot acīmredzamas pretrunas revidentam, kreditoram vai nodokļu administrācijai.
