Aizdevuma līgums starp saistītām personām pats par sevi nav problēma. Nodokļu risks rodas tad, ja darījuma noteikumi neatbilst tam, ko salīdzināmos apstākļos pieņemtu neatkarīgas personas, vai arī uzņēmums nespēj pierādīt aizdevuma ekonomisko jēgu.
Formāls līgums, procentu likme un maksājumu grafiks nav pietiekami, ja aizdevējs faktiski nevērtē aizņēmēja spēju atmaksāt parādu, procenti netiek maksāti vai termiņi regulāri tiek pagarināti bez komerciāla pamatojuma. Nodokļu pārbaudē vērtē darījuma saturu, nevis tikai dokumenta esību.
S
aistīto personu finansējumā jāspēj atbildēt uz vienkāršu jautājumu, vai neatkarīgs kreditors šādos apstākļos aizdotu naudu ar identiskiem nosacījumiem?
Ja atbilde ir noliedzoša, uzņēmumam jābūt gatavam skaidrot atšķirību. Praktiski riska pazīmes ir šādas:
- aizdevums ir bez procentiem vai ar simbolisku procentu likmi;
- aizņēmējam nav stabilas naudas plūsmas parāda apkalpošanai;
- nav noteikts reāls atmaksas termiņš;
- maksājumu grafiks netiek ievērots;
- nodrošinājums nav prasīts, lai gan neatkarīgs kreditors to prasītu;
- aizdevums tiek pagarināts atkārtoti bez jauna kredītspējas izvērtējuma;
- aizdevuma līdzekļi izmantoti īpašnieka vai citas saistītās personas privātām vajadzībām;
- aizdevējam pašam ir dārgs ārējais finansējums, bet grupas uzņēmumam līdzekļi nodoti lēti vai bez atlīdzības.
Īpaši uzmanīgi jāvērtē finansējums īpašniekam. Šādā situācijā nav pieļaujama pieeja, ka aizdevuma līgums ir tikai grāmatvedisks risinājums līdzekļu izņemšanas atlikšanai. pārdot mežu un saņemtos līdzekļus izmantot uzņēmuma finansēšanai var būt ekonomiski pamatots lēmums, taču arī šādā gadījumā naudas plūsmai un darījumu ķēdei jābūt caurskatāmai.
Tirgus procentu likme nav formalitāte
Tirgus procentu likme nav automātiski viena konkrēta procentu likme. Tā veidojas no vairākiem riska komponentiem:
- bāzes likmes;
- aizņēmēja kredītriska;
- aizdevuma valūtas;
- termiņa;
- nodrošinājuma;
- aizdevuma summas;
- atmaksas struktūras;
- subordinācijas pret citiem kreditoriem;
- nozares un uzņēmuma finanšu situācijas.
Tādēļ atsauce uz Euribor vien nav pilnvērtīgs pamatojums. Euribor var būt tikai bāzes elements, kam pievienojama tirgus riska prēmija. Ja aizņēmējs ir uzņēmums ar ierobežotu pašu kapitālu, nestabilu apgrozījumu vai jau ievērojamu parādu slogu, tā aizņēmuma cena nevar tikt pielīdzināta finansiāli stabila uzņēmuma bankas kredītam.
Finansējuma tirgus izmaiņas arī nedrīkst ignorēt. ECB vadības pārmaiņas pašas par sevi nenosaka aizdevuma procentu likmi, tomēr tās atgādina, ka monetārās politikas un finansējuma vides nenoteiktība ir jāņem vērā, pārskatot ilgtermiņa grupas finansēšanas nosacījumus.
Transfertcenu analīze aizdevumiem
Saistīto personu aizdevums ir kontrolēts darījums, kura nosacījumiem jāatbilst tirgus cenas principam. Praksē tas nozīmē ne tikai noteikt procentu likmi, bet arī dokumentēt, kāpēc tieši šādi nosacījumi ir pamatoti.
Salīdzināmie darījumi un dati
Visdrošākais pamatojums ir salīdzināmu neatkarīgu darījumu analīze. Tie var būt:
- aizņēmēja banku piedāvājumi;
- spēkā esoši banku kredītlīgumi;
- obligāciju vai citu parāda instrumentu ienesīgums;
- kredītiestāžu vai tirgus datu bāzu informācija par līdzīga riska aizņēmējiem;
- grupas uzņēmumu darījumi ar nesaistītiem kreditoriem.
Tomēr salīdzināmība nav reducējama līdz procentu likmei. Bankas piedāvājums ar ķīlu, finanšu kovenantēm un regulāru uzraudzību nav automātiski salīdzināms ar nenodrošinātu aizdevumu grupas uzņēmumam uz pieciem gadiem.
Korekta analīze fiksē ne tikai gala likmi, bet arī aizņēmēja kredītprofilu, nodrošinājuma veidu, termiņu, valūtu un līguma saistības. Tieši šeit parasti atšķiras aizstāvams transfertcenu aprēķins no dokumenta, kas sagatavots vienīgi formālai vajadzībai.
Kredītspēja pirms naudas pārskaitījuma
Profesionāli organizētā procesā kredītspēju izvērtē pirms aizdevuma izsniegšanas. Vēlāk sagatavota analīze var palīdzēt izskaidrot situāciju, bet tā neaizstāj sākotnējo lēmuma pamatojumu.
Izvērtējumā parasti iekļauj:
- finanšu pārskatus un starpperioda rezultātus;
- naudas plūsmas prognozi;
- esošo parādsaistību struktūru;
- plānoto aizdevuma izmantojumu;
- atmaksas avotu;
- uzņēmuma kapitāla struktūru;
- nozares riskus;
- nodrošinājuma vērtību un realizējamību.
Ja aizņēmējs nevar pamatoti apkalpot parādu, darījums pēc būtības var būt tuvāks kapitāla ieguldījumam nekā aizdevumam. Šādu neatbilstību nav iespējams novērst ar skaisti noformētu procentu likmes tabulu.
Ekonomiskais pamatojums nosaka rezultātu
Nodokļu riska vadībā svarīgākais jautājums ir aizdevuma biznesa mērķis. Nauda nedrīkst pārvietoties grupā tikai tāpēc, ka tehniski to iespējams noformēt kā aizdevumu.
Pamatots mērķis var būt apgrozāmo līdzekļu finansēšana, investīciju projekts, sezonāla naudas plūsmas plaisa, uzņēmuma iegāde vai īslaicīga ārējā finansējuma aizstāšana. Katrā gadījumā jābūt redzamai saiknei starp aizdevuma summu, izmantošanas mērķi un prognozēto atmaksas avotu.
Ja uzņēmums attīstās no ierobežota sākuma kapitāla, finansēšanas avotu struktūra jāizvēlas apzināti. Rakstā par izaugsmes finansēšanu īpaši būtiska ir doma par finansējuma formas sasaisti ar uzņēmuma attīstības posmu. Aizdevums nav universāla alternatīva pašu kapitālam, jo īpaši tad, ja uzņēmuma darbība vēl nerada paredzamu naudas plūsmu.
Kā sagatavoties nodokļu pārbaudei
Nodokļu pārbaudes laikā uzņēmumam nav jāskaidro, kāpēc tas izvēlējās konkrētu līguma veidni. Jāspēj pierādīt, ka lēmums bija racionāls darījuma noslēgšanas brīdī.
Dokumentu komplekts, kas jāuztur
Aizdevuma dokumentācijai jāveido vienota pierādījumu ķēde. Minimāli tai būtu jāietver:
- aizdevuma līgums ar skaidri definētu summu, procentiem, termiņu un atmaksas kārtību;
- valdes vai dalībnieku lēmums par aizdevuma izsniegšanu vai saņemšanu;
- aizņēmēja kredītspējas izvērtējums;
- naudas plūsmas prognoze;
- procentu likmes pamatojums un salīdzināmo datu analīze;
- nodrošinājuma dokumenti, ja tāds paredzēts;
- pierādījumi par līdzekļu faktisko izmantošanu;
- bankas izraksti un maksājumu grafika izpilde;
- sarakste un lēmumi par jebkādām būtiskām līguma izmaiņām.
Ja maksājumi tiek kavēti, nedrīkst izlikties, ka problēmas nav. Neatkarīgs kreditors vērtētu situāciju, prasītu papildu nodrošinājumu, pārskatītu cenu vai sāktu piedziņas darbības. Saistīto personu attiecībās jāspēj demonstrēt līdzvērtīga komerciāla reakcija.
Pagarinājumi prasa jaunu izvērtējumu
Aizdevuma termiņa pagarinājums nav tikai līguma grozījums. Tas ir jauns kredītlēmums, jo mainās gan aizņēmēja finanšu stāvoklis, gan tirgus apstākļi.
Pirms pagarinājuma jāizvērtē:
- vai sākotnējais mērķis ir sasniegts;
- kāpēc aizdevums nav atmaksāts sākotnējā termiņā;
- vai aizņēmējs joprojām ir kredītspējīgs;
- vai procentu likme atbilst aktuālajam tirgum;
- vai nepieciešams mainīt nodrošinājumu;
- vai darījums pēc būtības nav pārveidojams par kapitāla ieguldījumu.
Atkārtoti pagarinājumi bez reāliem maksājumiem ir viens no skaidrākajiem signāliem, ka aizdevuma juridiskā forma vairs neatbilst ekonomiskajai realitātei.
Riska vadība sākas pirms līguma
Labs aizdevuma līgums nav nodokļu aizsardzības instruments pats par sevi. Tas ir tikai viens elements plašākā lēmumu un pierādījumu sistēmā.
Uzņēmumam jāspēj konsekventi pamatot trīs aspektus, kāpēc aizdevums bija vajadzīgs, kāpēc izvēlētie noteikumi atbilda tirgum un kāpēc aizņēmējs objektīvi varēja saistības izpildīt. Ja šie jautājumi ir izanalizēti pirms naudas pārskaitījuma, nodokļu risks kļūst pārvaldāms. Ja analīze tiek veidota tikai pēc pieprasījuma no kontrolējošās iestādes, aizstāvības pozīcija jau sākotnēji ir vāja.
