Kreditēšanas aktivitātes pieaugums Latvijā ir būtisks signāls uzņēmumu vadītājiem un finanšu funkcijai. Taču tirgus dinamiku nedrīkst sajaukt ar automātisku finansējuma pieejamību katram uzņēmumam.
Grāmatvedim un vadībai šajā situācijā jāspēj nošķirt makroekonomisku tendenci no konkrēta kredītspējas vērtējuma. Tieši šī atšķirība nosaka, vai aizņēmums kļūst par izaugsmes instrumentu vai par papildu finanšu slogu.
Kreditēšanas signāli finanšu vadībai
Korekta terminoloģija palīdz izvairīties no virspusējiem secinājumiem. Finansējuma tirgū skaitļi jālasa kontekstā.
Kreditēšanas aktivitāte
Kreditēšanas aktivitāte raksturo aizdevumu tirgus intensitāti un kredītu atlikuma izmaiņas. Tā parāda, vai mājsaimniecības un uzņēmumi aizņemas vairāk nekā iepriekš. Tomēr šis rādītājs pats par sevi nepasaka, kādos nosacījumos finansējums ir pieejams konkrētam aizņēmējam.
Finansējuma pieejamība
Finansējuma pieejamība nozīmē uzņēmuma praktisko iespēju saņemt nepieciešamo kredītu pieņemamos nosacījumos. To ierobežo ne tikai kredīta cena, bet arī nodrošinājuma prasības un finanšu tirgus produktu klāsts. Tādēļ pieaugošs kreditēšanas apjoms vēl neatceļ individuālu kredītspējas izvērtējumu.
Pieaugums nenozīmē automātisku pieejamību
Tirgus dati ir pārliecinoši, taču tie prasa profesionālu interpretāciju. Vadībai jāvērtē gan izaugsmes temps, gan atlikušās barjeras.
Izaugsmes tempi
Finanšu pieejamības pārskats rāda, ka kreditēšana Latvijā aug gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību segmentā. Uzņēmumu kredītu atlikums 2025. gadā palielinājās par 15,3 %, bet mājsaimniecību kredītu atlikums pieauga par 9,9 %. Arī 2026. gada pirmajā pusgadā pieaugums saglabājās straujš, sasniedzot attiecīgi 14,4 % un 10,6 %, kas ir viens no augstākajiem tempiem eirozonā.
Izmaksu un nodrošinājuma slieksnis
Kreditēšanas izaugsme aptver dažādus kredītu veidus, nozares un mājokļu finansēšanu. Vienlaikus augstas kredītu izmaksas un stingras nodrošinājuma prasības joprojām ierobežo daļas uzņēmumu piekļuvi kapitālam. Zems kredītu īpatsvars pret IKP norāda, ka finansējuma tirgū vēl nepieciešama lielāka konkurence un plašāks produktu piedāvājums.
Finansēšanas lēmums prasa disciplīnu
Uzņēmuma vadībai kreditēšanas pieaugums jāuztver kā iespēja pārskatīt finansējuma vajadzības, nevis kā pamatojums aizņemties bez rūpīgas analīzes. Pirms sarunām ar finansētāju jāspēj skaidri pamatot aizņēmuma mērķi, izmaksu ietekmi un nodrošinājuma pieejamību. Grāmatvedības un finanšu dati šajā procesā nav formalitāte, bet kredītspējas novērtējuma pamats.
Praktiskais nākamais solis ir salīdzināt uzņēmuma finansējuma nepieciešamību ar reāli pieejamiem nosacījumiem. Ja kredīta izmaksas vai nodrošinājuma prasības neatbilst uzņēmuma iespējām, pieaugošā tirgus aktivitāte vien nerada ekonomiski pamatotu darījumu. Profesionāla finanšu vadība sākas ar spēju pateikt nē finansējumam, kas neatbalsta uzņēmuma ilgtspējīgu attīstību.
